Man-slinkums-svētdienā-iet-uz-veikalu salāti

Svētdienas ir brīnišķīgas dienas. Tās dienas, kad viss, ko tu vēlies darīt ir vārtīties pa gultu un lasīt grāmatu/skatīties seriālus/mēģināt izzīlēt nākotni griestu grumbās. Līdz brīdim, kad saimnieks (kuņģis) ierūcas un dod ziņu savam kalpam (man), ka par viņu nedrīkst aizmirst. Tu piecelies. Nonāc pie ledusskapja. Atver to. Un veries brīnišķīgā tukšumā.

“Nē, uz veikalu es neiešu”

Tā iestāde man nepatīk nevienā nedēļas dienā, bet nedēļas nogalē tā iestāde kļūst īpaši nepievilcīga manās acīs. Tāpēc nu bija jāiztiek ar to brīnišķīgo gandrīz neko, ko redzēju savā ledusskapī. Iepazīsties:

Man-svētdienā-slinkums-iet-uz-veikalu salāti

20140914_161641Tev vajadzēs:

-(apvītušus) salātus /šeit derēs jebkādi. Ja esi ļoti zaļš un ar dārzu- bez sirdsapziņas pārmetumiem var pielikt klāt nezāles/

-Olīves /dodu priekšroku melnajām, bet katram savs/

-Fetas siers /manā ledusskapī atpūtās garšīgs siers no dikti mazas un brīnišķīgas siernīcas ‘Soira’/

Mērcei:

-Indijas rieksti /var būt mērcēti/

-Zaļumi /dilles, pētersīļi, timiāns, rozmarīns, baziliks/

-Jūras sāls

-Ūdens

To visu sablenderē, sajauc ar salātiem, olīvēm un sieru, un ņammā droši!

Ja tavs ledusskapis ir mazliet labākā materiālā stāvoklī par manējo, droši pieliec gurķus, tomātus, sēkliņas (ļoti garšīgi ir ar garšvielās apgrauzdētām ķirbju sēkliņām), sīpolus (es gan neliktu, pat ja man būtu) un visu citu, kas iet pie sirds.

Priekā!

Kas, pie velna?

Jauna vēlēšanās- rakstīt blogu. Par lietām, par vietām, par grāmatām (jo īpaši!), par ēdienu, par cilvēkiem un mērķiem. Tāda sajūta vēl nebija bijusi. Brīnišķīgi!

Bloga mērķis- nav. Ja atradīsi sev kaut ko noderīgu vai foršu- super! Ja nē- es nebēdāšu! Šis drīzāk ir ģenerālmeiģinājums vai viesizrāde. Iemēģināt jaunas rakstīšanas taktikas, vērot cilvēku reakciju uz tām, varbūt pat atrast kādu domubiedru (vai vismaz cilvēku, kurš bauda/lasa tās pašas grāmatas, ko es).

 Līdz vēlākam

Ieva (var)