“Īsi par manu vēsturi” /Stīvens Hokings/

Īsa (pat ļoti) ģēnija autorbiogrāfija. Kopā ar īsu 20.gs fizikas vēsturi. Jo šie stāsti ir savijušies kopā. Kādā brīdi es sapratu, ka nav iespējams izstāstīt Hokinga vēsturi, neizstāstot fizikas vēsturi, un otrādāk. Viņa dzīve ir tieši savijusies kopā ar zinātnes atklājumiem un maldugunīm. Bet pirms viņš kļuva par ģēniju, kas meklēja atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, viņš bija jauns vīrietis.

index

Jā, viņš bija jauns. Un par spīti tam, ka mācījās labās universitātēs, arī viņam patika paslinkot tā pat kā Tev un man.Viņam garšoja alus. Viņš bija vientuļš. Viņš iemīlējās. Viņš apprecējās. Viņš vīlās.

“Tolaik fizikas kurss bija saplānots tā, ka bija sevišķi viegli izvairīties no piepūles.”
(Hokings Stīvens, “Īsi par manu vēsturi”, 38lpp)

Kas ir pirmais, ko Tu iedomājies dzirdot vārdus “Stīvens Hokings”? Ģēnijs invaldīdu ratiņos. Un zini ko no viņa var mācīties?

Nečīkstēt!

Kaut gan es nešaubos, ka arī viņam ir bijuši lūzuma punkti. Tie gan nav šajā grāmatā aprakstīti. Viņš piemin to, ka 21 gada vecumā viņam uzliktā diagnozē šķita ļoti netaisnīga. Bet tā viņu nav apturējusi kļūt par sava veida superzvaigzni.

Kas man ļoti patika- viņš nebija sīki un smalki izķidājis savas attiecības. Drīzāk- jā, mēs viens otru mīlējām. Jā, dzīve ar mani ir smaga, jo mana slimība ir smaga. Jā, abas manas sievas neizturēja šo smago nastu. Bet es viņas saprotu.

Viņš raksta par fiziku! Daudz. Esi gatavs meklēt svešvārdu vārdnīcu un vidusskolas fizikas pierakstus, rakāties pa māti-google un pārlasīt vienu rindokopu atkal un atkal, lai mēģinātu saprast cilvēces iespējas ceļot laikā un visuma izmēru un formu. Un vēl- esi gatavs saprast (nevis noticēt), ka tās, kas tev ir šķitušas beigas, ir tikai sākums.

Atceries ice bucket challange?

Slimība (ALS- amiotrofā laterālā skleroze Amyotrophic lateral sclerosis), kas Stīvenu Hokingu iegrūda ratiņkrēslā ir tā pati, kuras dēļ Tu un/vai tavi draugi gāza sev uz galvas ledus aukstu ūdeni. Pirmo reizi, kad viņš ievēroja, ka kļūst neveikls, ārsts viņam pateica “Dzer mazāk alu!”. 50 gadus vēlāk kāds viņu izaicināja uzgāzt sev uz galvas ledus ūdeni, bet viņa ārsts teica, ka tas nenākšot viņam par labu. Viņa bērni brīvprātīgi pieteicās to izdarīt viņa vietā.

Filma par Stīvenu Hokingu un viņa pirmo sievu Džeinu, kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja jau septembra mēneša sākumā Toronto filmu festivālā, pie mums uz lielajiem ekrāniem nonāks tikai februārī. Gaidām!

OneRepublic 12.11.2014.

Es šorīt pamodos un domāju: “Velns, es negribu iet.” Dienas vidū es domāju:”Ak, cik labi būtu braukt mājās un līst zem segas!” Pēcpusdienā es doāju aptuveni to pašu. Labi, ka kājas (un Krista) mani aizveda uz arēnu, jo šovs bija LIELISKS.

Kvalitāte un kvantitāte. Puiši uz skatuves bija vairāk kā pusotru stundu. Un viņi pārsteidza daudz un dikti.

Vispirms- grupas galvenajam solistam,Ryan Tedder (nelatviskošu, lai nezustu lāčuks viņa uzvārdā) ir rīkle! Kad viņš dziedāja visas meitenes mums apkārt viņā iemīlējās un viena pat izsaucās “AK Dievs, mēs esam pārāk tuvu viņam, es nevaru!” (piebilde-mēs bijām vismaz 30m no skatuves un viņš bija, iespējams, vienīgas cilvēks, kuru mēs nevarējām saost).

Pirmo reizi biju uz to, ko dēvē par koncertšovu. Viss bija atstrādāts- video, gaismas, efekti, viss! Turklāt video bija padarīti mazliet personiski. Tā vietā, lai iepriecinātu latviešus ar pliku “Paldies” latviešu valodā (kas, protams, neizpalika), puiši piesakot dziesmu “Good life” pastāstīja, ka visu dienu viņi apskatīja Rīgu un ka viņiem šeit ļoti patīk.Dziesmas sākumā uz ekrāniem parādījās Londona, bet ar pirmo piedziedājumu mūsu acis priecēja video rullīši ar Rīgas skatiem un Latvijas nacionālajiem simboliem. 🙂

20141112_214427

Grupa arī izpildīja pāris koverus, pašu konertu beidza nevis ar kādu no saviem darbiem, bet gan slaveno “Wonderful World”. Koncerta laikā viņi arī savas dziesmas izpildīja neparastos aranžējumos un nebeidza pārsteigt ar savu muzikālo daudzveidību un talantu. Viņi šovakar (vismaz man) noteikti pierādīja, ka ir kaut kas vairāk par popa topa karaļiem.

20141112_220716

Koncerta beigās viņi, protams, solīja atgriezties un es ļoti ceru, ka tā arī būs. Nākamreiz mēs (jā, Krista, es runāju ar tevi) sēdēsim, kā mūsu vecumā pienākas. ;D

Šeit (vienīgā) dziesma, kura man pietrūka koncertā.

P.s. paldies šoferim, kas mani atgādāja mājās vēlajā vakara stundā (un iepriekš čīkstēja, ka nav pieminēts manā blogā ;D )

I am the MESSENGER (Markus Zusak)

Ko Tu darītu, ja savā pastkastītē saņemtu trīs adreses ar blakus norādītiem laikiem? Vai Tu aizietu uz šīm adresēm? Un ja nu Tev nepatiktu, tas, ko tu redzi? Vai tu censtos to mainīt?

The_Messenger_Au_Cover

Tieši tas notiek ar Edu Kenediju. Viņš ir parasts puisis, kuram uzticēts neparasts uzdevums- mainīt citu cilvēku dzīves. Viņu gaida ļoti grūti uzdevumi un ļoti viegli uzdevumi. Kādam būs jāpasniedz saldējums, citam jāiemāca, ko nozīmē bailes.

Mazliet par stāstu…

Eds Kenedijs ir ļoti vienkāršs 19 gadus jauns puisis. Iztiku viņš pelna sēžot pie stūres taksim. Viņš dzīvo būdā (vismaz tā viņš sauc savu māju), ik pāris dienas viņš kopā ar saviem labākajiem draugiem- Ričiju (kurš nemaz nav Ričijs), Marvu un Odriju (jā, viņš viņu mīl) pavada spēlējot kārtis. Tomēr viena diena ir citādāka nekā pārējās dienas Eda Kenedija dzīvē. Viņš guļ uz zemes bankā, kuru kāds neglītenis (Markusa vārdi, ne manējie) mēģina aplaupīt. Eds šo zagli aiztur un drīz vien savā pastkastītē saņem Kārava dūzi ar trim adresēm un laiku. Viņš aiziet uz pirmo adresi. Ne jau uzreiz, protams. Tam ir nepieciešams laiks. Bet viņš aiziet. Un redz kā vīrs atkal un atkal izvaro savu sievu, kamēr viņu mazā meita uz lieveņa raud. Ko tu darītu Eda vietā?

“Already, I know that all of this will stay with me forever. It’ll haunt me, but I also fear it will make me feel greatful. I say fear because at times I really don’t want this to be a fond of memory until it’s over. I also fear tht nothing really ends at the end. Things just keep going as long as memory can wield it’s ax, always finding a soft part in your mind to cut trough and enter.”
/”I am the messenger”, 268p/

Iepriekš manā topā (10 grāmatas, kas ietekmēja manu dzīvi) Zusaks jau bija nonācis ar absolūti brīnišķīgo “Grāmatu zagli” (pagaidām vienīgā viņa latviski tulkotā grāmata), kas nepelnīti nenokļuva lasītāko grāmatu topos. Apmēram gadu vēlāk esmu ķērusies pie citas viņa grāmatas (un rakstot šo, es pasūtu vēl divas viņa grāmatas), un man jāatzīst, ka nožēloju, ka gaidīju tik ilgi! Pēdējās 48h manas domas ir bijušas kopā ar Edu un viņa uzdevumiem.

Markuss Zusaks ir paņēmis mūžsenu tēmu- mainīt pasauli-, bet pagriezis to tā, lai izlasot šo grāmatu Tu vēlētos saņemt dūzi ar trīs adresēm savā pastkastītē.