Man-slinkums-svētdienā-iet-uz-veikalu salāti

Svētdienas ir brīnišķīgas dienas. Tās dienas, kad viss, ko tu vēlies darīt ir vārtīties pa gultu un lasīt grāmatu/skatīties seriālus/mēģināt izzīlēt nākotni griestu grumbās. Līdz brīdim, kad saimnieks (kuņģis) ierūcas un dod ziņu savam kalpam (man), ka par viņu nedrīkst aizmirst. Tu piecelies. Nonāc pie ledusskapja. Atver to. Un veries brīnišķīgā tukšumā.

“Nē, uz veikalu es neiešu”

Tā iestāde man nepatīk nevienā nedēļas dienā, bet nedēļas nogalē tā iestāde kļūst īpaši nepievilcīga manās acīs. Tāpēc nu bija jāiztiek ar to brīnišķīgo gandrīz neko, ko redzēju savā ledusskapī. Iepazīsties:

Man-svētdienā-slinkums-iet-uz-veikalu salāti

20140914_161641Tev vajadzēs:

-(apvītušus) salātus /šeit derēs jebkādi. Ja esi ļoti zaļš un ar dārzu- bez sirdsapziņas pārmetumiem var pielikt klāt nezāles/

-Olīves /dodu priekšroku melnajām, bet katram savs/

-Fetas siers /manā ledusskapī atpūtās garšīgs siers no dikti mazas un brīnišķīgas siernīcas ‘Soira’/

Mērcei:

-Indijas rieksti /var būt mērcēti/

-Zaļumi /dilles, pētersīļi, timiāns, rozmarīns, baziliks/

-Jūras sāls

-Ūdens

To visu sablenderē, sajauc ar salātiem, olīvēm un sieru, un ņammā droši!

Ja tavs ledusskapis ir mazliet labākā materiālā stāvoklī par manējo, droši pieliec gurķus, tomātus, sēkliņas (ļoti garšīgi ir ar garšvielās apgrauzdētām ķirbju sēkliņām), sīpolus (es gan neliktu, pat ja man būtu) un visu citu, kas iet pie sirds.

Priekā!

10 grāmatas, kas ietekmēja manu dzīvi

10. “Parīzes Dievamātes katedrāle” sīču versija.

Atceros, ka man to uzdāvināja uz kristībām krustvecāki. Liela bilžu grāmata ar skumju, skumju stāstu, kuru varēju šķirstīt stundām ilgi. Atkal un atkal. Biežāk, nekā tas būtu veselīgi. Ja godīgi, nekad neesmu pieķērusies Viktora Igo grāmatai. Domāju, ka nekad arī neķeršos, jo mans iekšējais bērns to nepavilks.

9. Stīvens Čboski “Perks of being a wallflower” /latviski neforši iztulkots kā “Čārlijs, malā stāvētājs”/

Orģināli uzrakstīts stāsts- vēstuļu formātā. Grāmata ar vairākiem pārsteiguma elementiem un spēcīgu, bet ļoti patīkamu pēcgaršu.

8. Rainbow Rowell “Eleanor&Park”

Recenziju vari izlasīt braucot uz leju (pieļauju klusu The Smiths dungošanu).

7.  Edvards Radzinskis “Nikolajs II”

Biogrāfija. Ne ļoti pareizā formātā, respektīvi, var just, ka autors, kurš šai grāmatai materiālus sāka vākt pagājušā gada 60. gados, dzīvojot nekur citur kā PSRS dzelzsbetona Maskavā, ir Nikolaja fans. Ja viņam būtu bijis jādzīvo 1917. gadā, es domāju, ka viņš stātos baltgvardes rindās un cīnītos par to, lai Romanovu dzimta turpinātu savu valdījumu. Ļoti interesanta, ļoti aizkustinoša. Uzkurināja ziņkāri par revolūcijas laiku un karalisko pāru mīlasstāstiem.

6.  Franciss Skots Fidžeralds “Lieliskais Getsbijs”

Ko lai saku- labāka par filmām.

5. “Pifa piedzīvojumi”

Arī jautrībai ir jābūt šinī sarakstā. Un, eu, laimīgas beigas! 🙂

4.  J.K. Rovlinga “Harijs Poters un filozofu akmens”

Droši vien ne pirmā fantāzijas grāmata, ko lasīju, bet šai sērijai tā arī neesmu tikusi pāri. Interesanti, intriģējoši. Nebeidzams piedīvojus, kas neļauj gulēt, strādāt un/vai mācīties.

3.  Markuss Zusaks “Grāmatu zagle”

Un depresīvo top3 atklāj karš. Ļoti interesanta grāmata. Piesaistīja uzmanību ar to, ka to raksta no Nāves skatapunkta. Daudz ironijas un melna humora. Smiekli, kas atrasti sagruvušu ēku kalnos. Burti, kas zīmēti pagrabos. Un ebrejs, kurš slēpjas zem Hitlera Vācijas karoga. Šī ir grāmata, kura regulāri pazūd no mana grāmatplaukta, jo es (kārtējo reizi aizmirsusi iegādāties kārtīgu dāvanu) to atdāvinu citiem.

2. Ernests Hemingvejs “Ardievas ieročiem”

Depresīvo top3 turpina karš. Un mīlestība. Man ļoti, ļoti patīk kā raksta Hemingvejs, bet mīlestība un Hemingvejs ir… dīvaina kombinācija. Visu vai neko. Viņa aprakstītā mīlestība ir… iznīcinoša. Pēkšņi viņa ir viss, kas tev ir. Un kas paliek, kad tev atņem vienīgo, kas tev pieder?

1. Ērihs Marija Remarks “Trīs draugi”

Depresīvo top3 noslēdz… karš.  Mans mīļotais, depresīvi brīnišķīgais Remarks. Kurš vēl spētu uzrakstīt grāmatu tik vienkāršu, bet debešķīgu grāmatu? Jāpiebilst, ka gan Remarkam, gan Hemingvejam ir tendence likt saviem galvenajiem varoņiem savas mūža mīlestības ienīst vai izmantot pirmajā tikšanās reizē un iemīlēt otrajā. Un radīt stāstus par mīlestību, kas beidzas, draudzību, kas beidzas, dzīvi, kas beidzas. Mans depresīvais tops ar to arī ir beidzies.

Kāpēc man tik ļoti patīk grāmatas ar nelaimīgām beigām un nesaprastiem galvenajiem varoņiem?

Projekts “Rozija”

300x0_cover

Greiema Simsiona romāns “Projekts “Rozija”” ir brīnišķīgs romāns. Diviem vakariem.

Sižets ir iepriekš viegli paredzams- vīrietis  vārdā Dons (mazliet dīvains, mazliet ģēnijs), kura dzīve ir pakārtota plānam. 54 minūtes vannas istabas uzkopšanai. Katru otrdienu viņš ēd omāru. Tirgotāji viņu pazīst un viņa iepirkumus sagatavo pirms vēl viņš ir devies uz tirgu. Un viņš meklē savu izredzēto. Pēc neskaitāmiem neveiksmīgiem mēģinājiem atrast sievu tradicionālā veidā, viņš nolemj dot iespēju interneta sludinājumam. Tiesa, lai tiktu pie gardā kumosiņa potenciālajām sievām ir jāaizpilda 17 lapas gara aptaujas anketa.

Rozija nav aizpildījusi šo anketu. Bet, ja būtu, viņa netiktu pāri pirmajai kārtai. Viņa ir smēķētāja. Un Donam vēl nekad nav bijis tik jautri un interesanti kopā ar kādu. Un tas nekas, ka viņam jāpamet novārtā viņa plāns.

Tu zini kā šis stāsts beigsies. Tur nebūs nekādu pārsteigumu. Tomēr tas nenozīmē, ka Tu nevēlēsies izlasīt šo grāmatu līdz galam. Tu smiesies. Daudz. Jo galvenais varonis ir amizants un sociāli neveikls. Un viņa mīlestība ir tieši tāda pati.

Foršs romāns, ko palasīt, kad gribas būt kaut kur citur, ne te.

Foto: zvaigzne.lv

Eleanor & Park

Man šķiet, ka būtu ļoti atbilstoši šai burvīgajai grāmatai, fonā ieslēgt šo:

https://www.youtube.com/watch?v=n-cD4oLk_D0

“Because Park was the Sun, and that’s the only way Eleanor could think to explain it”
/Rowel, Rainbow, ‘Eleano
r&Park’,p 258/

ep

Grāmata ‘Eleonor&Park’ (sarakstījusi – Rainbow Rowell) ir viens no brīnišķīgākajiem mīlas stāstiem, kādu man ir gadījies lasīt.

Jā, tā pat pārsit Džona Grīna ‘Mūsu zvaigžņu vainu’ (The fault in our stars)! (Ō jā, es to pateicu!)
/Tiesa, latviski tulkota tā nav/

Grāmata (protams) stāsta par Eleonoru un Parku-
apaļīgu sarkanmati, kura mīl sarkasmu un nespēj neizcelties uz apkārtējo fonu
un
pa-pusei-korejieti-pa-pusei-amerikāni, kurš lasa komiksus un nevēlas tikt pamanīts.

Viņu mīlestība sākas ar 6 collu atstarpi autobusā. Par kuru abi ir nebeidzami pateicīgi. Šīs colas pazudina… Komiksi.
Sākumā viņš tikai atļauj viņai klusi lasīt tos viņam blakus. Tad viņš sāk nest viņai kaudzes ar saviem komiskiem.
Tad viņš vairs nespēj sagaidīt, kad varēs lasīt jaunos numurus kopā ar Viņu.
Un tas sākās.

Sarežģīta mīlestība (kad gan tā ir vienkārša?).
Bet godīga mīlestība. Tā nav glorificēta. Tā ir tieši tāda, kā sastopama dabā-
biedējoša, mulsinoša, reibinoša,naiva.
Un tā Tevi padara ievainojamu.
Tieši tāpēc ir tik viegli iejusties varoņu ādā- lielākā daļa no mums ir tā jutušies.

“And she was kissing him back before she could remind herself that she wasn’t ever going to kiss anybody again, especially not him, because look how miserable it had made her”
/p 196/

Ak jā. Šī mīlestība ir burvīgi nesteidzīga priekš mūsu skrienošās pasaules.
Pa vidu pirmajai mīlestībai mīt ļauni patēvi un aizspriedumainas mātes, riebīgas meitenes un skaista draudzība.

Šī grāmata liks smieties un ķiķināt (uzmanību! Tas piesaista uzmanību sabiedriskajā transportā ;D ),
aizturēt elpu un domāt- kā tad būs??
Gulēt arī neļaus.

! Autore tik forši ir aprakstījusi tēlus, ka balss manā galvā Parka mammas tekstus ierunāja ar Āzijas akcentu. 🙂

Pēc šīs grāmatas man, laikam, tomēr nāksies atzīt, ka esmu neglābjama romantiķe.